Pēc lielā janvāra sala daudzi cerēja, ka februāris atnesīs mierīgāku laiku un drīzu pavasara vēsmu. Tomēr jaunākie dati rāda ko citu, un izskatās, ka šis gads mūs turpinās pārsteigt vēl ilgi.
Meteorologi šobrīd cieši seko līdzi neparastām izmaiņām atmosfērā, kas tiešā veidā ietekmēs gan pavasara sākumu, gan to, kādu vasaru mēs piedzīvosim. Kartes liecina, ka ierastais gadalaiku ritms šogad vienkārši nenostrādās.
Februāra sals savas pozīcijas neatdos
Daudzi gaidīja, ka aukstums atkāpsies līdz ar janvāra beigām, bet realitātē februāra sākums solās būt patiešām skarbs. Virs Skandināvijas nostiprinājies spēcīgs anticiklons, kas burtiski “aizslēdz durvis” siltajām gaisa masām no Atlantijas okeāna.
Tā vietā pie mums brīvi ieplūst arktiskais aukstums no ziemeļiem, kā dēļ temperatūra būs pat par desmit grādiem zemāka nekā parasti šajā laikā.
Tas nozīmē, ka februāra pirmajā pusē mūs joprojām gaida naktis, kad termometrs noslīdēs līdz mīnus 30 grādu atzīmei. Pat ja pa dienu uzspīdēs saule, kopējais mēneša fons būs krietni aukstāks par pēdējo gadu vidējiem rādītājiem.
Mēneša vidū prognozēts vairāk nokrišņu, taču siltuma vietā tie var atnest bīstamu sasalstošu lietu un spēcīgus puteņus.
“Baltā spoguļa” efekts jeb kāpēc pavasaris kavēsies
Šobrīd Latvijas laukus un pilsētas klāj neparasti bieza sniega kārta. Tieši šis sniegs ir galvenais fiziskais iemesls, kāpēc pavasaris varētu “iestrēgt”. Zinātnē to dēvē par Albedo efektu – baltais sniegs darbojas kā spogulis.
Saules stari, kas martā kļūst spēcīgāki, vienkārši atstarojas no sniega un nesasilda zemi.
Kamēr sniegs nebūs nokusis, gaiss nespēs uzsilt. Speciālisti pieļauj, ka marts var paiet pilnīgā ziemas noskaņā. Reāls siltums, visticamāk, atnāks tikai aprīļa otrajā pusē, turklāt pāreja būs ļoti krasa.
Iespējams, mēs piedzīvosim situāciju, kad no ziemas mēteļiem uzreiz pāriesim uz vieglām jakām, jo temperatūra strauji uzlēks līdz plus 20 grādiem.
Polārais virpulis un tā kaprīzes
Vēl viens faktors ir polārais virpulis augstu atmosfērā. Šogad tas ir kļuvis neparasti nestabils, kas izraisa pēkšņus aukstuma ieplūdumus tur, kur tiem nevajadzētu būt.
Ja šī tendence turpināsies, pat aprīļa sākumā mēs nevaram izslēgt pēkšņus sniegputeņus. Tas būs laiks, kad dabas kaprīzes jūtami ietekmēs mūsu ikdienas plānus.
Praktiski padomi: Kā sagatavoties februārim
Tā kā šis mēnesis solās būt neparedzams, ir vērts parūpēties par dažām praktiskām lietām:
Automašīnas tehniska gatavība: Krasās temperatūras svārstības veicina “melnā ledus” veidošanos. Pārliecinies par akumulatora stāvokli un logu šķidruma izturību pret lielu salu.
Mājokļa mikroklimats: Spilgta saule dienas laikā var radīt maldīgu siltuma sajūtu, taču sienas joprojām ir aukstas. Regulāra vēdināšana palīdzēs izvairīties no kondensāta veidošanās telpās.
Aizsardzība ādai: Sausais gaiss un bargs vējš februārī nodara lielāko postu ādai. Labs aizsargkrēms pirms došanās ārā ir nepieciešamība, nevis greznība.
Gatavība atkusnim: Februāra vidū gaidāmais īslaicīgais siltums var strauji kausēt sniegu. Pārliecinies, ka ēku notekas ir tīras, lai izvairītos no nevēlamas applūšanas.
Ko tas nozīmē gaidāmajai vasarai?
Klimata speciālisti uzsver, ka laikapstākļu anomālijas kļūst par jauno normu. Lai gan prognozes vasarai vēl ir mainīgas, pastāv liela iespēja, ka piedzīvosim pagājušā gada scenāriju – tropiskas lietusgāzes, kam seko ekstremāls karstums.
Stabilas un paredzamas vasaras vietā mums, visticamāk, būs jārēķinās ar “temperatūras karuseli”, kurā karstuma viļņi būs īsi, bet ļoti intensīvi.
Kā jūs paši jūtat – vai ziema šogad jau sāk nogurdināt, vai tomēr dodat priekšroku kārtīgam salam, nevis pelēkam un mitram laikam? Padalieties ar savām domām komentāros!
Tikai ne to! Cerēju, ka šogad pavasaris būs agrs. Atkal būs jāmaksā milzu rēķini par apkuri un jānēsā biezās jakas līdz maijam.